GADA KOKS - Krimas liepa (Tilia x euchlora K. Koch)
Latvijas Dendrologu biedrība (LDB) šī gada 12. janvāra kopsapulcē ar balsu vairākumu par 2019. gada Gada koku ievēlēja Krimas liepu (Tilia x euchlora K. Koch). Tika izvirzīti divi nominanti, no kuriem otrs bija parastais skābardis (Carpinus betulus L.).
Krimas liepas izvēle bija atbalsta balsojums Ukrainas dendrologiem. Latvijas Dendrologu biedrība nosoda Krievijas veikto Krimas pussalas aneksiju un aicina uz konflikta mierīgu atrisinājumu, atgādinot sabiedrībai par nepieciešamību stiprināt sadarbību, demokrātiju un vispārcilvēciskās vērtības Eiropā. 2006. gadā Latvijas dendrologi apmeklēja Ukrainas parkus un botāniskos dārzus, iedibinot draudzīgas attiecības ar Ukrainas kolēģiem.
Krimas liepa (Tilia x euchlora K. Koch) Latvijā ir svešzemju koku suga, precīzāk sakot, parastās un Kaukāza liepas starpsugu hibrīds, kas kā kultivārs dendroloģijā tiek izdalīts no 1838 gada. Gada koka izcelsmes areāls ir Austrumukrainas teritorija, Krima. Koks sasniedz 25 m augstumu un veido aptuveni 8-10 m platu, pārkarenu, cilindriskas formas zaru vainagu. Īpašā koka pazīme ir vidēji lielās un spīdīgās lapas, kas koku izceļ apkārtējo vidū. Rudenī koka lapojums krāsojas gaiši dzeltenos toņos, saglabājot rakstrurīgo lapu spīdumu. Lapas plātne pie pamata izteikti asimetriska, lapas mala ar akotainiem, gaišiem zobiņiem. Zied jūlija beigas-augusta sākums, pēc parastās liepas, ziedi salīdzinoši lieli ar intensīvu smaržu. Koki veido stabilus stumbrus ar simetrisku zarojumu, ir piemēroti pilsētu augšanas apstākļiem, jo nav izvēlīgi grunts prasību ziņā, ir sausumizturīgi, piemēroti formēšanai un cirpšanai, tiem ir maz kaitēkļu un slimību. Tomēr Krimas liepai ir viena slikta īpašība – ziedēšanas laikā tā izraisa pastiprinātu kameņu un bišu bojāeju. Krimas liepu mēdz jaukt ar Kaukāza liepu (Tilia dasystyla Stev.), kam atšķirībā no Krimas liepas lapas apakšā dzīslu stūros matiņi ir balti nevis brūngani.
Kopumā viena no skaistākajām liepām, ko Latvijā audzē jau no 19. gadsimta beigām. Koki vairāk izplatīti Latvijas centrālajā un rietumu daļā. Neskatoties uz labo ziemcietību un citām īpašībām, koka taksons apstādījumos sastopams nepamatoti reti. Tā kā Krimas liepa ir Latvijas kokaudzētavu sortimentā, biedrība aicina šos skaistos kokus plašāk izmantot apstādījumos kā soliterus, grupu un ceļmalu stādījumus. Kokiem sākot ar 1.9 m stumbra apkārtmēru ir īpaši aizsargājamu koku – dižkoku statuss. Dižākās Krimas liepas Latvijā sasniedz aptuveni 2,5 m stumbra apkārtmēru. Liepājā Liepu ielā varētu būt vienīgā Latvijas Krimas liepu aleja.
Īpaši atzīmējams, ka LDB biedre Gunta Evarte – Bundere 2018. gadā izstrādāja promocijas darbu par tēmu: “LIEPU (TILIA L.) ģints taksoni Latvijā un to izplatību limitējošo vides faktoru analīze”, iegūstot bioloģijas zinātņu doktora grādu.
LDB bāzēta Latvijas Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī, apvienojot 85 biedrus - dendrologus un nozares interesentus.
Biedrība gada koku ievēl no 2001. gada, kad Gada koka godā bijā parastais pīlādzis (Sorbus aucuparia L.). Atgādinām, ka Latvijas simtgades koks bija parastais ozols (Quercus robur L.). Aicinām par Krimas liepas atradnēm ziņot Latvijas Dendrologu biedrībai.
Biedrības kopsapulcē tika ievēlēta arī jauna valde, kurā turpmāk darbosies: Aiva Bojāre (prezidente), Andrejs Svilāns, Pēteris Evarts – Bunders (zinātniskais sekretārs), Gvido Leiburgs (viceprezidents) un Benita Rudzīte (viceprezidente).
Informāciju
sagatavoja LDB viceprezidents Gvido Leiburgs, 29135557,
leiburgs@gmail.com
Nav komentāru
Komentēt
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.