I Latvijas Kokkopju- Arboristu  festivāla sacensību  " Kokkopis 2011" rezultāti

Saulainās un vasarīgās noskaņā ir noslēdzies I Latvijas Kokkopju - Arboristu festivāls, kura mērķis bija pulcēt vienviet visus kokkopju - arboristu profesijas pārstāvjus un viņu ģimenes kā arī citus  interesentus. Festivāla gaitā tika noskaidrots arī " Kokkopis 2011", kurš spēja sasniegt labākos rezultātus visās sacensību disciplīnās ( ar rezultātiem var iepazīties šeit) - Jānis Fridriksons!

Paldies visiem pār kopā būšanu!

 

 

Esmu pārliecināts, ka ir vērts atbraukt, kā arī piedalīties -Organizatoru vārdā Jānis Strausmanis

Pielikumi:

* Festivāla  programma

*Arboristu festivāla nolikums

* "Mežamājas" atrašanās vieta

* Dalībnieku reģistrācijas veidlapa

 

Ērgļu arodvidusskola aicina mācīties par kokkopi  - arboristu !

Mācību laiks
Mācības sākas 01.09.2011.
6,5 mēnešus mācās skolā
3,5 mēnešus strādā kvalifikācijas praksē uzņēmumā
2012.g. jūnijā (ap Jāņiem) noliek kvalifikācijas eksāmenu un saņem kokkopja (arborista) kvalifikācijas (2.profesionālās kvalifikācijas līmenis) apliecību

Audzēkņu vecums un iepriekšējā izglītība
17-25 gadi
Pamata vai vidējā izglītība

Finansiālais atbalsts mācību laikā
Mācību maksu (ap LVL 1100) sedz Eiropas Sociālais fonds (ESF)
Mācību laikā (10 mēnešus) audzēknis var saņemt ESF stipendiju līdz LVL 20,00 mēnesī
Kvalifikācijas prakses laikā (3,5 mēnešus) audzēknis var saņemt ceļa un izmitināšanas izdevumu apmaksu LVL 50,00 mēnesī

Dokumentu iesniegšana
Ērgļu arodvidusskolā Oškalna 10 Ērgļos līdz 26.augustam
Elektroniska pieteikšanās www.ergliarods.lv
Nepieciešamie dokumenti: pamatskolas vai vidusskolas atestāts ar sekmju izrakstu; ģimenes ārsta izziņa 86u un atzinums, ka drīkst strādāt augstumā; izziņa par deklarēto dzīvesvietu; 4 fotokartītes 3x4 cm
Iesniegumu aizpilda skolā uz vietas

Kontakti
T. 64871235, 64871335
Mob.t. 26136612, 29432776
F. 64871235
E-pasts Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu
www.ergliarods.lv
Skaties arī draugiem.lv Ērgļu arodvidusskolas lapu!

Seminārs par koku kopšanu Pastendē!

Aptuveni mēnesi (05.05.2011.) atpakaļ, Latvijas Kokkopju-Arboristu biedrības biedrs novēroja koku kopšanas darbus Talsu novadā Strazdes alejā. Lai arī darbi tika veikti pēc labākās sirdsapziņas, tomēr tie īsti neatbilda labai koku kopšanas praksei. Pēc LKAB lūguma, darbi tika pārtraukti un tika panākta vienošanas ar Talsu novada atbildīgajām amatpersonām, ka LKAB pārstāvji noorganizēs informatīvi izglītojošu semināru par koku kopšanu.

Lai uzlabotu izpratni par pareizu koku kopšanu Latvijas Kokkopju-Arboristu biedrība rīko semināru par koku kopšanu. Laipni aicināti visi interesenti.

2011. gada 14. jūnijā, Pastendē

9.00 - 11.00 Teorija - Prezentācijas par:

Koku vērtība – Jānis Strausmanis 30. min.

Koku kopšanas nepieciešamība, pānošana un veidi – Gvido Leiburgs 40min

Zaru griezuma veidi - Jānis Vilks 20 min.

Koku kopšanas līdzekļi - Uģis Šmits 30 min.

11.00 -13.30 Praktiskā daļa - Novērtējums dabā:

Pastendes Aleja - 1 stunda - Būs arī paraugdemonstrējums koka sakopšanā.

Strazdes Aleja - 1 stunda.

Pieteikšanās semināram un atrašanās vietas informācija Talsu novada mājaslapā:

http://www.talsi.lv/public/34058.html

Informāciju sagatavoja:

Diplomēts un Eiropas Arboristu padomē sertificēts Kokkopis-Arborists,

Latvijas Kokkopju-Arboristu biedrības valdes loceklis

Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

29173457

 

Uzmanību LKAB biedriem! Ir notikusi neliela ķibele ar mājaslapā esošo biedru sarakstu,no kura ir "pazuduši"daži biedri! Lūgums katram biedram pārbaudīt vai viņš ir sarakstā un ja nav - tad  uz e-pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu atsūtīt nepieciešamo  informāciju par sevi! Paldies!

 

Lietuvas Floristikas centrs laikā no  2011. gada 28.-29. aprīlim  organizē Startautisku konferenci "Ekosistēma - koks un cilvēks"

Konferencē būs pārstāvēti dažādu jomu zinātnieki un praktiķi. Paredzēts ka ieradīsies liels skaits ārzemju speciālistu, starp tiem - starptautiski pazīstami arboristu speciālisti, koku ekosistēmas pētnieki no Lielbritānijas (Neville Fay), Ziemeļvalstīm (Zviedrijas entomologs Kjel Antonsson), Polijas (veco koku eksperts Dr Marieke Siewniak.) tāpat no Baltkrievijas, Igaunijas, Latvijas, Krievijas, Ukrainas un Vācijas.

Konference notiks Vides ministrija zālē A. Juozapavičiaus iela 9, Viļņā

Interesentiem braucienam pieteikties Latvijas Kokkopju-Arboristu biedrībā - Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

LKAB seminārs “KOKS STĀVKOKS KRĪT”

Pirmo reizi Latvijā, Baltijā un visā Austrumeiropā notika  Workshop - seminārs arboristiem, ko vadīja Erk Brudi [Vācija] . Seminārs par koku biomehāniku “Koks stāv, koks krīt” notika Jelgavā ( Jelgavas pilī ) šī gada 7. aprīlī notika seminārs . s

Erk Brudi sniedza dažādas lekcijas:

Koka drošība no tehniskā viedokļa, 1. daļa
Jauns veids kā skatīties uz strukturālu koku drošības novērtēšanu

• Pārskats par dažāda veida koku vērtēšanas metodēm
• Koku statikas ‘trījstūris’
• Ietekmes līdzekļi, enerģijas samazināšana
• Vēja daudzums

Koka drošība no tehniskā viedokļa, 2. daļa
Jauna pieeja - neagresīva koku drošības novērtēšana

• Stumbra diametra un dobumu apjoma ietekme uz koku drošību.
• Būtiskākās Eiropas parku koku īpašības
• Vilkšanas testi – ekpertu metode
• Piemēri

SIA - Statikas integrēšanas metode

Darba metodes praktiķiem

• Cik dobumains stumbrs var būt?

• Kā lietot tehniskās koku doršības metodes?

• Strukturālā novērtējuma ierobežojumi.

Koka stabilizēšana – profesionāla koku siešana un nostiprināšana

Jaunie vācu standarti

• Jaunās prasības koku kopšanai Vācijā (ZTV Baumpflege)

• Dažādu spēku iedarbība koku vainagos

• Dažādu sistēmu materiālās īpašības

• Uzstādīšanas metodes

Koku vizuālā novērtēšanaJelgavas pils parkā  izmantojot SIA metodi

Statikas integrēšanas metode koku risku novērtēšanā

• Izvēlēti piemēri dabā

 

 

Viens no lielākajiem zinātnes  sasniegumiem  Latvijā 2010 gadā ir sastādītais Latvijas kokaugu atlants

Latvijas Zinātņu akadēmija ir publicējusi aizvadītā gada sasniegumu sarakstu, kur augšgalā ir ievietots Latvijā izveidotais kokaugu atlants. Grāmatas versija ir meklējama grāmatu veikalos.  Atlants ir pieejams arī elektroniskā formātā http://www.kurtuesi.lv/flora/ un plašāks apraksts atrodams šeit: http://www.kurtuesi.lv/download/flora/Latvijas_Kokaugu_atlants_LV.pdf

2010. gadā ir Izveidota šobrīd pilnīgākā Latvijas dendrofloras datu bāze un sastādīts Latvijas kokaugu atlants, kas paver jaunas iespējas veikt pētījumus par bioloģiskās daudzveidības procesiem Latvijā (Dr.habil. Māris Laiviņš, Maija Bice, Ilmārs Krampis, Dr. Dzintra Knape, Dr. Dagnija Šmite, Dr. Viesturs Šulcs, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ģeobotānikas laboratorija)

Sagatavoja J. Strausmanis

Avots: Latvijas Zinātņu akadēmijas mājaslapa http://www.lza.lv/

Par  minerālo  ķēžu eļļu aizstāšanu ar bioeļļām

Ar 01.01.2011. stājas spēkā noteikumi, kas paredz mežizstrādes darbos motorzāģu un harvesteru eļļošanai paredzētās minerālās ķēžu eļļas aizstāt ar bioeļļām, kas iegūtas no atjaunojamajiem resursiem.

Noteikumu "Bioeļļas kvalitātes prasības un mežizstrādes darbos izmantojamo griezējinstrumentu eļļošanai lietojamās bioeļļas izmantošanas un kontroles kārtība" mērķis ir samazināt vides piesārņojumu, kas rodas mežizstrādes darbos.

Noteikumu būtība ir noteikt bioeļļu izmantošanas, kvalitātes un kontroles kārtību. Noteikuma pielikumā ir norādīti arī parametri, kuriem jāatbilst Latvijā realizētai bioeļļai.

Katru gadu, izcērtot apmēram 10 miljonus kubikmetru koksnes, Latvijas mežos patērē ap diviem miljoniem litru motorzāģu ķēžu eļļas, radot vides piesārņojumu ar minerāleļļu vai pat atstrādātajām eļļām, kuras ir īpaši videi bīstamas.

2006.gadā veiktais pētījums "Motorzāģu ķēžu eļļu ietekme uz vidi Latvijas mežos" parādīja, ka zāģu ķēžu minerāleļļām ir būtiska negatīva ietekme uz vidi un dzīvajiem organismiem. Ar dafniju testu noteiktā motorzāģu ķēžu minerāleļļas toksicitāte ir 300-1000 begin_of_the_skype_highlighting 300-1000 end_of_the_skype_highlighting reižu lielāka nekā bioeļļai, bet atstrādātās motoreļļas toksicitāte ir 12 000 reižu lielāka. Pētījumā ar iekrāsošanas metodi ir noskaidrots, ka lielākā daļa ķēžu eļļas nonāk meža zemsedzē un uz skaidām, turpretī uz iegūtās koksnes palikušais eļļas daudzums ir visai neliels.

Apvienoto nāciju organizācija (ANO) pasludinājusi 2011. gadu par Starptautisko Mežu gadu, liecina paziņojums ANO interneta mājaslapā (http://www.un.org/en/events/iyof2011/)

ANO Ģenerālā asambleja 2011. gadu  pasludinājusi par Starptautisko Meža gadu,  aicinot   valdības, kā arī attiecīgās valsts un starptautiskās organizācijas atbalstīt ar Mežu gadu saistītās aktivitātes un sadarboties, veidojot nacionālās komisijas un veicinot iedzīvotāju informētību par meža problēmām, kā arī nepieciešamību pēc ilgtspējīgas visu mežu tipu apsaimniekošanas, tai skaitā trauslas mežu ekosistēmas.

Dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, šobrīd kaitējums tiek nodarīts līdz šim nepieredzētos apmēros. Diemžēl dzīvnieku un vērtīgu augu dabiskās vides, tai skaitā arī mežu, iznīcināšana tikai turpinās, un vairāki zinātnieki jau brīdinājuši, ka iestājusies sestā masu izzušanas fāze, skaitot no dinozauru izzušanas pirms 65 miljoniem gadu.

Vai ielās esošie koki dara cilvēkus laimīgus?

Lielbritānijā plāno izdot 4,2 miljonus sterliņu mārciņu (~3,5 milj Latu) koku stādīšanai pilsētās īpaši nelabvēlīgajos mikrorajonos, ar domu uzlabot cilvēku dzīvi. Vai koki to spēj?

Ir vispāratzīts, ka māja, ko ieskauj koki un dekoratīvie augi vienmēr ir pievilcīgāka potenciālajiem iedzīvotājiem, nekā tukša, pelēcīga iela, kurā ir tikai mājas. Daži Angļu un amerikāņu zinātnieku pētījumi liecina, ka labiekārtota un gaumīga apkārtne palielina īpašuma vērtību pat par 15 procentiem.

Tomēr Anglijas valdība uzsākot vienu miljonu koku stādīšanas kampaņu, apgalvo, ka tas tiek darīts nevis lai palielinātu nekustamā īpašuma vērtību, bet gan lai rūpētos par cilvēku labklājību. Tiek uzsvērts, ka cilvēku iesaistīšana koku stādīšanā padarīs vietējās komūnas iedzīvotājus laimīgākus. Vai tiešām cilvēkiem rūp koki un tie uzlabotu dzīvi – vai tās ir kārtējās muļķības?

Tree Council (koku padomes) pārstāve Margrieta Lipscomb apgalvo, ka koki stādīti, ne tikai tāpēc, ka tas izskatās skaisti, bet ir arī praktiski. Vasarā, tie nodrošina ēnu un ziemai atnākot tie nomet lapas ļaujot gaismai piekļūt. Tāpat apgalvo, ka stādīšanas programma tika uzsākta, un veltīta klimata pārmaiņu jautājumiem. Jo koki uztur ūdeni atmosfērā, kas dzesē apkārtni. Koki tāpat palīdz dabas daudzveidībai tādējādi, ka koku rindas ielās kalpo kā pārvietošanās ceļi putniem un kukaiņiem.

Koki veicina veselīgāku dzīvesveidu un pētījumi ir pierādījuši, ka kokiem atrodoties cilvēku vidē cilvēki kļūst mierīgāki. Doma, ka kokiem ir pozitīva ietekme uz cilvēkiem ir jau sen, bet to ietekmi ir grūti izmērīt.

Holandes zinātnieki savā pētījumā norāda, ka zaļajai teritorijai pieaugot par katriem 10% ļauj par pieciem gadiem atlikt sūdzības par veselības problēmām. Amerikāņu zinātnieki savos pētījumos norāda, ka pacienti vērojot dabu aiz loga, pēc operācijām atgūstās daudz labāk.

Gada sākumā vides sekretāre Caroline Spelman atzīmēja, ka vairākos pilsētas iekšējos rajonos atsevišķu koku vērtība ir 78 000 sterliņ mārciņu (~64 000 LVL).

Tāpat, kā pozitīvo apstākli Margrieta Lipscomb min, ka braucēji parasti samazina ātrumu ja kaut kas nonāk šofera perifērās redzes laukā.

Protams, ir cilvēki kam koki izraisa negatīvas emocijas, kas tiek skaidrotas ar bailēm no paslīdēšanas, kad tiek uzkāpts uz koku nobirām, vai tādēļ, ka putni nomēslo automašīnas vai tādēļ, ka koki aiztur gaismu. Tādos gadījumos parasti veidojās viedoklis – „Tikai ne manā pagalmā”.

Kopumā vērtējot minētos faktus BBC žurnālists nonāk pie secinājuma, ka kokiem ir pozitīva ietekme, tikai to nav iespējams izmērīt.

 

Jānis Strausmanis

diplomēts un Eiropas Arboristu padomē sertificēts Kokkopis-Arborists,

Latvijas Kokkopju-Arboristu biedrības valdes loceklis

Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

29173457

Sākotnējais avots - www.bbc.co.uk – ( http://www.bbc.co.uk/news/magazine-11889768)

Wi-Fi radiācijas ietekme uz kokiem

Pētījumi par bezvadu radiācijas ietekmi uz cilvēkiem, ir bezgalīgi, bet nesen veiktais pētījums par Wi-Fi radiācijas ietekmi uz kokiem norāda, ka mūsu koki var būt daudz neaizsargātāki nekā mēs. Un koki nevar pat baudīt Wi-Fi piedāvāto priekšrocību. Pētījumi tika veikti Vageningenas Universitātē (Holandē). Tika konstatēts, ka koki vietās ar augstu Wi-Fi darbības pārklājumu (īpaši pilsētu teritorijās) cieš no simptomiem, ko nevarētu attiecināt uz tipiskiem baktēriju vai vīrusu uzbrukumiem. Simptomos parādījās sulošana, plaisas mizā, atmirušas lapu daļas, un anomāla augšana.

Lai pārbaudītu hipotēzi, ka noslēpumās slimības ir izraisījis apstarojums, pētnieki 20 ošus pakļāva dažāda veida radiācijas trīs mēnešus. Un tik tiešām, Oši pakļauti Wi-Fi starojuma ietekmei uzrādīja radiācijas saslimšanas pazīmes, tai skaitā lapu "spīdēšanu", norādot uz lapas drīzu atmiršanu. Nīderlandē, šobrīd 70% no pilsētas koki cieš no radiācijas saindēšanās, palielinoties no tikai 10% pirms pieciem gadiem. Atbilstoši Wi-Fi izmantošanas pieaugumu pēdējo piecu gadu laikā.

Protams, ir diezgan daudz koku laukos vai vienkārši mazapdzīvotos rajonos neietekmēti, bet teorētiski, visas lapu koku sugas Rietumu pasaulē var tikt ietekmētas.

Pētnieki plāno izdarīt vairākus pētījumus, lai noskaidrotu precīzu starojuma ietekmi uz augiem.

Avots:  http://www.antennebureau.nl/actueel/nieuws/2010/eerste-indruk-kennisplatform-onderzoek-naar-bomen-en-wifi-zendsignalen

Latvijas Kokkopji-Arboristi darbojas Lietuvas dižkokos

Decembra sākumā Latvijas Kokkopju-Arboristu biedrības biedri devās četras dienu vizītē uz kaimiņzemi – Lietuvu. Brauciena pamatā bija uzaicinājums no Lietuvas Arboristikas centra, ar piedāvājumu palīdzēt sakopt trīs dižkokus – Buivenu dižozolu, Adamavo dižozolu un Glitisiu dižozolu.

Latviešu speciālistu darbošanos vadīja un uzraudzīja čehs Martin Nemec, kas Lietuvā ir ieguvis atzinību un tiek uzskatīts par vietējā mēroga guru koku kopšanas jautājumos. Tāpat neiztika bez Lietuvas kolēģu atbalsta no zemes. Neskatoties uz sākotnējo nodomu Lietuvā pavadīt tikai trīs dienas un aprūpēt trīs dižkokus, otrās dienas pusdienlaikā ievirzījās sarunas par vēl divu dižkoku apkopšanu - Tverečiaus un Stelmuižas dižozolu. Latviešu kokkopju-arboristu profesionālā darbošanās ne tikai pārliecināja, bet arī sajūsmināja Martinu Atvadoties čehs to arī neslēpa un atzina, ka mūsu sagatavotība ir augstā Eiropas līmenī un Lietuvieši var daudz ko mācīties.

Sakarā ar zemajām gaisa temperatūrām brauciens gandrīz atcēlās, bet mums par lielu pārsteigumu, Lietuvas kolēģi ieplānoto braucienu neatcēla. Neskatoties uz labajiem nodomiem laika apstākļi nebija draudzīgi. Dienas bija nomākušās un brāzmains vējš, tāpat temperatūra svārstījās no -11º C līdz -14º C grādiem. Liela daļa striķu nebija salokāmi un atritināmi lielā sala dēļ.

Draudzība starp Latvijas Kokkopju-Arboristu biedrību un Lietuvas Arboristikas centru aizsākās pirms kāda gada, bet nostiprinājās šo pavasar LKAB rīkotājā Eiropas Arboristu padomes gada sanāksmē un pavasara konferencē „Koks kā patiesa vērtība”.

Pateicamies par ielūgumu un jauko uzņemšanu Lietuvas arboristikas centra direktoram Algis Devenis, projektu koordinatorei Inga Gaidelytė-Davenienė un Martin Nemec.

Jānis Strausmanis,

diplomēts un Eiropas Arboristu padomē sertificēts Kokkopis-Arborists,

Latvijas Kokkopju-Arboristu biedrības valdes loceklis

SIA Arborists Kurzemes un Zemgales  reģiona projektu vadītājs

Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu , Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

www.arborists.lv

29173457

Pie Adamavo dižozola – No Labās puses: Jānis Strausmanis, Algis Devenis, Inga Gaidelytė-Davenienė, Uldis Sniķis, Jānis Fridriksons, Martin Nemec Edgars Neilands